Lapu edēma uz orhidejām

Orhidejas ar saviem gaišajiem un bagātīgajiem ziediem sagādā prieku par palodzēm, taču viņi dažreiz var pasniegt saviem īpašniekiem dažādus izaicinājumus. Viena no šīm problēmām ir lapu edēma orhidejām, kas bieži ietekmē Phalaenopsis. Sīkāk apskatīsim, kā izskatās orhideju lapu edēma, tās cēloņi un ko darīt, ja šī problēma rodas.

Lapu edēma uz orhidejām: kā tas izskatās

Lapu edēma uz orhidejām (īpaši izplatīta falaenopsis) parādās kā caurspīdīgas vai mākoņainas ūdeņainas vietas uz lapas virsmas. Šie plankumi var atšķirties pēc izmēra - no maziem punktiem līdz lieliem plāksteriem. Viņiem dažreiz ir atšķirīga krāsa, kas atšķiras no lapas galvenās zaļās krāsas, un tās var būt vai nu nedaudz caurspīdīgas, vai tumši zaļas vai brūnas. Orhideju tūskas fotoattēlos varat redzēt, ka lapu virsma kļūst nevienmērīga un pietūkušas, radot iespaidu par uzpūstu audu. Edēmai var būt arī robeža gaiši brūnas malas veidā, kas norāda uz audu noārdīšanās sākumu.

Lai precīzi noteiktu, ka jautājums ir tūska, nevis cita slimība, pievērsiet uzmanību vairākām raksturīgajām pazīmēm. Edēma parasti izskatās kā paaugstinātas, ūdeņainas vietas, kurām ir mīksta tekstūra, un laika gaitā var palielināties lielums. Atšķirībā no sēnīšu vai baktēriju infekcijām, kurām bieži ir nepatīkama smaka vai izdalīšanās, tūska ir nesāpīga un samērā stabila. Nospiežot, tūska neapstiprina un neatstāj slapjas atzīmes, kas arī palīdz to atšķirt no cita veida bojājumiem.

Lapu edēmas cēloņi orhidejās

Lapu edēmas cēloņus orhidejās var mainīt, bet visbiežākais iemesls ir pārmērīga laistīšana un sakņu mērcēšana. Pārmērīga ūdens rašanās notiek, ja augs saņem pārāk daudz ūdens, un substrātam nav laika izžūt starp laistīšanu. Tas noved pie tā, ka saknes pastāvīgi atrodas mitrā vidē, kas pasliktina to spēju elpot un absorbēt barības vielas. Saknes sāk puvi, un liekais mitrums pārvietojas lapu audos, izraisot tūsku. Bieža podi bez kanalizācijas caurumiem arī veicina mitruma uzkrāšanos un pasliktina auga stāvokli. Ir svarīgi atcerēties, ka orhidejas dod priekšroku intervāliem starp ūdeni, ļaujot substrātam pilnībā izžūt, kas atdarina to dabisko dzīvotni.

Vēl viens bieži sastopams tūskas iemesls ir nepareizi apgaismojuma apstākļi. Orhidejām nepieciešama gaiša, bet izkliedēta gaisma. Ja orhideja atrodas pārāk tumšā vietā, lapas nevar efektīvi iztvaikot mitrumu, izraisot tās uzkrāšanos un tūskas veidošanos. No otras puses, tiešie saules stari var izraisīt apdegumus un stresu, kas arī traucē ūdens līdzsvaru auga audos. Edēma var rasties arī straujā mitruma pieauguma dēļ, it īpaši, ja istaba ir slikti ventilēta vai trūkst gaisa cirkulācijas. Augsta mitruma apstākļos orhidejas var ciest no nepietiekamas iztvaikošanas, izraisot mitruma stagnāciju lapu audos. Lai to novērstu, ir svarīgi nodrošināt stabilus apgaismojuma un ventilācijas apstākļus, lai augs varētu uzturēt optimālu mitruma līmeni.

Ko darīt, ja orhidejā parādās tūska?

Ja jūs pamanāt edēmu orhideju lapās, neliecieties. Vispirms samaziniet laistīšanas daudzumu, lai novērstu turpmāku mitruma uzkrāšanos audos. Laistīšana jāveic tikai pēc tam, kad substrāts ir pilnībā izžuvis, koncentrējoties uz sakņu stāvokli. Ir arī svarīgi nodrošināt augam ar ērtākiem apstākļiem. Pārvietojiet orhideju uz gaišāku vietu, bet izvairieties no tiešiem saules stariem, kas var sadedzināt lapas. Labākais variants ir spilgta, izkliedēta gaisma vai gaisma no augšanas lampas. Pārraugiet temperatūru: ideālajai temperatūrai dienas laikā jābūt no 18 līdz 24 ° C un naktī nav zem 15 ° C.

Ir arī svarīgi nodrošināt labu gaisa cirkulāciju ap augu, lai novērstu mitruma stagnāciju un nodrošinātu dabisku iztvaikošanu. Regulārā ventilācija palīdz novērst sēnīšu slimības un uzlabo orhidejas kopējo stāvokli. Ļaujiet saknēm nožūt, un tikai pēc tam atsākt laistīšanu, vienlaikus kontrolējot pamatnes mitrumu. Lai pārbaudītu mitruma līmeni, varat izmantot koka nūju, ievietojot to pamatnē - ja nūja ir sausa, ir pienācis laiks ūdenī. Turklāt laistīšanai izmantojiet siltu ūdeni, jo auksts ūdens var izraisīt stresu un pasliktināt auga stāvokli.

Ja nepieciešams, ieteicams arī pārbaudīt orhidejas saknes. Veselīgām saknēm jābūt stingrām, zaļām vai sudrabainām, ar gludu virsmu. Ja saknes izskatās sapuvušas, mīkstas, aptumšotas vai sabojātas, augs ir jāpārdomā. Noņemiet visas bojātās un slimās saknes, izmantojot asu un sterilizētu instrumentu, lai novērstu turpmāku infekcijas izplatīšanos. Pēc apgriešanas ārstējiet griezumus ar kokoglēm vai fungicīdu, lai novērstu puvi. Pārpētiet orhideju svaigā, labi izžūstošā substrātā, nodrošinot, ka saknēm ir pieeja gaisam un nav pārmērīgi dzirdamas.

Lapu edēmas novēršana

Lai novērstu tūsku, ir svarīgi uzturēt mērenu laistīšanu, ļaujot substrātam pilnībā nožūt starp ūdeni. Laistīšanai jābalstās uz sakņu stāvokli-tām jābūt sudrabainam, norādot uz sausumu. Izmantojiet arī siltu ūdeni laistīšanai, lai izvairītos no auga stresa.

Būtisks ir arī pareizs apgaismojums: spilgta, izkliedēta gaisma bez tieša saules staru iedarbības. Ziemā izmantojiet īpašas augšanas lampas vai kad dabiskā apgaismojums nav pietiekams. Orhidejas dod priekšroku stabilam gaismas režīmam, tāpēc izvairieties no pēkšņām apgaismojuma apstākļu izmaiņām.

Pievērsiet uzmanību gaisa mitrumam-tam vajadzētu būt normālā diapazonā, apmēram 50–60%. Izvairieties no pēkšņas mitruma un sakņu hipotermijas izmaiņu izmaiņām. Aukstā laikā turiet orhideju prom no melnrakstiem un aukstiem logiem. Tajā pašā laikā neaizmirstiet par parasto ventilāciju, kas palīdz saglabāt optimālus orhidejas apstākļus un novērš gaisa stagnāciju. Mitrinātāju izmantošana var būt noderīga arī ērta mitruma līmeņa uzturēšanai.